Pieminot un godinot viņa devumu, ar Latvijas ZZS un VKKF atbalstu izdevniecībā Upe tuviem un tāliem izdota dziedoņa labāko ieskaņojumu izlase:
Jānis Zābers. Operu ārijas.
Jānis Zābers. Operu ārijas.
Skatieties Panorāmas sižetu par diska atvēršanas svinībām:
Skarbais liktenis atvēlēja dziedonim vien nepilnus desmit operas skatuves gadus, tomēr tieši Jāņa Zābera izcilās balss un personības dēļ uz teātri sāka plūst neapturama klausītāju straume no malu malām. Biļetes uz izrādēm ar viņa piedalīšanos tika izpārdotas zibens ātrumā.
Par Zābera talantu un pievilcību sajūsminājās ne tikai Latvijā, bet visā Padomju Savienībā, kuras operteātros viņš bija biežs viesis ar savām iemīļotākajām lomām – Rūdolfu no Džākomo Pučīni Bohēma un Karavadosi no Pučīni Toska . Tomēr par mūža lomu ar 53 nodziedātām izrādēm Jānim Zāberam kļuva Antiņa – Saulveža tēls Arvīda Žilinska operā Zelta zirgs. Stalts, gaišs, labsirdīgs – dziedonis kļuva par tautas gara gaismas simbolu, turklāt operas vienkāršā muzikālā valoda teātrim izrādījās necerēta veiksme, jo piesaistīja ne tikai skolotos pilsētniekus, bet arī lauku cilvēkus, kuri kopš 50. gadu beigām Žilinska dziesmas Zābera priekšnesumā bija klausījušies koncertos savos ciematos, kolhozos un skolās.
Jāņa Zābera izcilie vokālie dotumi rosināja viņu izvirzīt studijām Itālijā, jo tolaik PSRS bija noslēgusi līgumu par aspirantu un stažieru apmaiņu ar šīs valsts augstskolām. 1961. gadā, pēc augstskolas beigšanas jaunais tenors kļuva par pirmo un vienīgo Latvijas dziedātāju, kuram padomju varas gados laimējās apgūt bel canto tā dzimtenē. Vispirms – studijas Romas Santa Cecilia konservatorijā, bet pēc tām – stažēšanās Milānas operteātrī La Scala, kura vadība tik augstu novērtēja Zābera dotumus, ka lūdza PSRS Kultūras ministrijai atļauju vēl uz gadu pagarināt studiju termiņu. Itālijā apgūto Rūdolfa āriju itāliešu valodā 1963. gada vasarā Jānis ieskaņo diriģenta Edgara Tona vadībā, un šis ieraksts uzskatāms par viņa augstāko sasniegumu opermūzikas skaņu ierakstu jomā.
Tikai padomju ierēdņu intrigu dēļ Zāberam 1964. gada jūnijā neizdevās uz La Scala skatuves nodziedāt iemīļoto Rūdolfa lomu, bet tie, kuri dzirdēja viņa priekšnesumu ģenerālmēģinājumā, atzina, ka Zābera spožā balss un zaļoksnais stāvs iederētos uz jebkuras no pasaules labāko operteātru skatuvēm.
Diemžēl dzelzs priekškars arī vēlāk aizšķērsoja Jāņa Zābera ceļu uz pasaules skatuvēm, tādēļ dziedoņa mūžs aizritēja PSRS republiku pārpildītajos operteātros un neskaitāmajos koncertos.
Pateicoties radiofona mūzikas redaktoru nekļūdīgajai izvēlei, ģeniālais dziedonis bija biežs viesis ierakstu studijā, un saglabājies samērā daudz Zābera veiktu opermūzikas ieskaņojumu, tostarp fragmenti no koncertiem.
Jāņa Zābera opermūzikas ieraksti dalāmi divās daļās – ne viss, ko Zābers dziedāja uz skatuves ir ieskaņots, savukārt ierakstos atspoguļojas arī tas, kas uz operas skatuves tā arī netika realizēts. Piemēram, jaunajā CD iekļautā prinča Kalafa ārija NessunDorma no Pučīni operas Turandota, ko dziedonim neizdevās iestudēt. Tāpat skatuves dzīvi neieguva Džonsons no Pučīni operas Meitene no rietumiem. Padomju iestādes tā baidījās no vārda „rietumi”, ka opera tika pārsaukta par Meitene no Kalifornijas. Džonsona āriju Zābers ieskaņojis pat divreiz – latviešu (1963) un itāliešu valodā (1965).
Kopā jaunajā darbā iekļautas 18 ārijas latviešu, krievu un itāliešu valodās, tajā skaitā jau pieminētās – Rūdolfa no Bohēma, Karavadosi no Toska, Antiņa no Zelta Zirgs, kā arī trīs Hermaņa ārijas no Pētera Čaikovska Pīķa dāma u.c. Īpašs pārsteigums Zābera daiļrades cienītājiem būs trīs līdz šim nekad nepublicētie ieraksti: 1960. gadā ieskaņotā Fausta kavatīne (Fausts), Nemorino ārija (Mīlas dzēriens) no 1964. gada Zābera “atgriešanās” koncerta un Lorisa ariozo (Fedora) no pēdējā solokoncerta Rīgā 1970. gadā.
Vecākās paaudzes sirdis vēl glabā atmiņas par dziedoni, bet jaunākajiem mūzikas cienītājiem šis vārds jau svešs. Lai Zābera devums tiktu turēts cieņā un godā, Latvijas Zaļo un Zemnieku Savienība katrai Latvijas mūzikas skolai dāvina pa ieraksta eksemplāram.
Zābera pasakaino balsi opermūzikas skaistākajās lappusēs nu varam klausīties atkal, labi apzinoties, ka šī izcilā latviešu dziedātāja vieta neapšaubāmi ir uz pasaules labāko tenoru pjedestāla!