Jāņa Zābera drauga Imanta Kažoka atmiņas no Rakstniecības un mūzikas muzeja fondiem

Strādājot pie grāmatas par komponisti un pianisti Elgu Igenbergu, izdevās izpētīt arī RTMM fondu materiālus, kad savas mātes Sofijas Vēriņas arhīvu muzejam bija nodevusi ievērojamās muzikoloģes meita Vita Vēriņa. Tur citu papīru vidū bija arī atmiņu krājumā Jānis Zābers (1980) nepublicētas Jāņa Zābera drauga, toreizējā Statistikas pārvaldes priekšnieka vietnieka Imanta Kažoka atmiņas.

Kažoks apgalvo, ka Zābers „diezgan daudz zaudējis, uzturot kontaktus ar Elgu. Valdības koncertos viņš dziedāja Elgas darbus. Pēc tam bija jāsaņem pārmetumi par sliktu programmu.” Par vienu no skaistākajiem abu sadarbības lieciniekiem, dziesmu Vasara sauc Kažoks saka, ka to Igenberga iedevusi negatavu: „Jānis sēdēja pie klavierēm un pats piekombinēja klāt. Šīs dziesmas galīgais variants ir ar Jāņa labojumiem.” Šais atmiņās lasāms arī apgalvojums, ka Igenberga centusies noskaņot Zāberu pret citiem komponistiem – Raimondu Paulu un Arvīdu Žilinski, lai viņš vairāk dziedātu viņas dziesmas un allaž centusies Jānim kā pianiste braukt līdzi uz koncertiem. Bet pirms 1970. gada pavasarī ieplānotajiem, sava mūža pēdējiem, veiksmīgajiem solokoncertiem Rīgā un Liepājā Zābers beidzot sadūšojies atteikties no Elgas koncertmeistares pakalpojumiem un lūdzis talkā Hermani Braunu, ar kuru tad iestudēta apjomīgā un sajūsmas pilnas atsauksmes guvusī programma ar Rietumeiropas un krievu klasikas skaņdarbu un latviešu komponistu dziesmu bagātīgu klāstu. Kažoks novērojis arī, ka Elgai paticis aprunāt Zābera kolēģus no opernama, tad dziedoņa „parastā atbilde bija – paldies, pietiek!” Tieši no Zābera komponiste aizguvusi arī izteicienu: „johaidī”, kas apzīmēja kaut ko sajūsmas vērtu, patiesi izdevušos!

Kažoks arī apgalvo, ka „Elgai Igenbergai bija slikts iespaids Jāni, viņa vienmēr centās nostādīt Jāni pret citiem komponistiem – Paulu, Žilinski u.c. (..) Jānis par kolēģiem nemīlēja neko sliktu stāstīt. Mājā neko neapsprieda. Kad Elga atnāca pie Jāņa mājās, pie kafijas tases vai citur mēģināja viņu „salaist ragos” ar Ž. Heini-Vāgneri vai K. Zariņu. Kad Elga sāka aprunāt kolēģus, tad Jāņa parastā atbilde bija – paldies, pietiek!”

Kažoka rakstītajā arī lasāms, ka „kad Jānis saslima, Elga pēc operācijas vienreiz atnāca uz māju, lai drusciņ nodarbotos, lai Jānim būtu vieglāk. Pēc tam sarīkoja histērisku scēnu: „Viņš nav pilnā prātā, es ar tādu cilvēki vairs nestrādāšu.” Pēc tam nelikās ne zinis.”

Pilns I. Kažoka atmiņu stāstījums lasāms RTMM fonda Nr. 788345

Foto: J. Zābera atraitne Biruta, dziedātājs Kārlis Miesnieks, tēlnieks Aivars Gulbis un priekšplānā draugs Imants Kažoks dziedoņa atdusas vietā.