Mājas lapa tapusi ar dziedātāja māsīcas Veltas Didrichsons (Linkolnā, ASV) atbalstu.

trešdiena, 2022. gada 24. augusts

Jāņa Zābera Mūzikas svētki ‘2022



Svētdien, 21. augustā Madonas novada Meirānos Vecajā Ceplī notika latviešu tautas „gaišā ģēnija”, izcilā operdziedoņa Jāņa Zābera piemiņai veltīti, jau par tradīciju kļuvušie Mūzikas svētki. Koncertā brīvdabas estrādē pie dziedoņa memoriālā muzeja skanēja melodijas no tenora repertuāra, ārzemju, latviešu autoru darbi, tautasdziesmas, ko izpildīja Zābera pēcteči – LNOB solists Jānis Apeinis un Trīs tenori: Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis, Miervaldis Jenčs, kā arī dziedātāji Dināra Rudāne un Dainis Skutelis ar pianista Māra Žagara pavadījumu. Dalībnieku vidū bija Arvīda Žilinska jauno vokālistu konkursa laureāts Dāvis Līcītis, mūziķu grupa un Jelgavas Tirkīza ansamblis (vadītājs Ingus Leilands). Par pārsteigumu kļuva komponista Jura Kulakova pievienošanās Trim tenoriem, kad tika atskaņotas latviešu tautasdziesmas viņa aranžējumos.

Jānis Zābers kļuva par vienīgo toreizējās Padomju Latvijas dziedātāju, kam laikā no 1962. līdz 1964. gadam bija iespēja papildināties Romā Santa Cecilia konservatorijā un Milānas operteātrī La Scala. Tur tika sagatavota Rūdolfa loma Džakomo Pučīni operā „Bohēma” – Rūdolfa āriju „Che gelida manina” koncertā atskaņoja Dainis Skutelis. Viņš vairākus gadus bijis J. Zābera piemiņas konkursa „Aiviekstes lakstīgala” uzvarētājs, tenors dziedāja arī Antiņa āriju no A. Žilinska operas „Zelta zirgs” – šīs lomas kostīmu apskatāms muzejā.

Līdzīgi J. Zāberam arī baritons Jānis Apeinis kļuva par LNOB solistu jau studiju gados Mūzikas akadēmijā. Sākotnēji Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā Zābers tika skolots kā baritons, savu īsto – tenora tembru iegūstot tikai augstskolas pirmajā kursā. Izcilā dziedoņa plašajā repertuārā bija 26 operu lomas, kā arī latviešu un ārzemju autoru kamermūzika, neapoliešu dziesmas, latviešu tautasdziesmu apdares, estrādes dziesmas, lielas formas darbu tenora partijas – ar līdzīgu daudzpusību var lepoties arī J. Apeinis, kā arī dziedātāja Dināra Rudāne. Viņas koloratūrsoprāns uzmirdzēja Lauretas ārijā „O mio babbino caro” no Dž. Pučīni operas ,,Džanni Skiki” – savulaik J. Zābers tika dēvēts par īstu „pučīnistu”, ar savu perfekto itāļu valodu spīdot arī neapoliešu dziesmās. Tās koncertā skanēja Trīs tenoru – Naura Puntuļa, Guntara Ruņģa, Miervalža Jenča sniegumā. Pirmajā daļā klavieru pavadījumus atskaņoja pianists Māris Žagars, kā arī Anita Cinkmane, dziedot A. Žilinska jauno vokālistu konkursa laureātam Dāvim Līcītim.

Līdzīgi slavenajiem pirmās Latvijas brīvvalsts gadu tenoriem – Marisam Vētram, Jānim Vītiņam, Artūram Priedniekam-Kavaram, arī Jānis Zābers nešķiroja mūziku nopietnajā un vieglajā, daļu savas radošās darbības atvēlot latviešu estrādei un tautasdziesmām. Tradīciju turpinājuši arī mūsu Trīs tenori, kuru repertuārā ir neapoliešu dziesmas, oriģinālmūzika, kā arī mūsu dainas. Koncertā Vecajā ceplī skanēja Jura Kulakova veidotie 11 tautasdziesmu „Kur tu skriesi, vanadziņi”, „Noriet saule vakarā”, „Strauja, strauja upe tecēj’” u.c. aranžējumi, kuru atskaņojumā piedalījās Jelgavas Tirkīza ansamblis (vadītājs Ingus Leilands, stabule, vargāns), kā arī stīgu kvartets ,,Juno” (vadītājs Oto Trapāns), Māris Žagars (klavieres), Modris Laizāns (basģitāra), Kaspars Kurdeko (sitamie instrumenti) un J. Zābera novadnieks, madonietis Mārcis Auziņš (ģitāra). Šī 2006. gadā tapusī tautasdziesmu programma ar panākumiem skanējusi ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, ASV, Austrālijā un izdota albumā „Trīs jaunas māsas”.

„Pēc daudziem gadiem klausītāji varbūt aizmirsīs mūsu koncertus, „O sole mio” interpretāciju, bet mūsu albums ar latviešu tautasdziesmu apdarēm paliks,” uzskata Nauris Puntulis.

Izcili skaistais balss tembrs, iedzimta muzikalitāte, perfekta dikcija un aktieriskais šarms 20. gs. 60. gados padarīja tenoru Jāni Zāberu par īstu zvaigzni ne tikai Latvijas mūzikas debesīs. Dzimtās mājas – Meirānu Veco cepli – dziedonis apciemoja, cik bieži vien iespējams, sevišķi vasarās, baudot dabas jaukumus, nereti arī ar makšķeri Aiviekstes upē. Likumsakarīgi, ka šeit, 1973. gada 11. augustā – dziedātāja dzimšanas dienā, tikai dažus mēnešus pēc viņa nāves, tika atklāts piemiņas muzejs, par kuru turpina gādāt Jāņa brāļa Miervalža meita Gunta Brieze.

Daudzus gadus, pieminot izcilo mākslinieku, augustā Zābera tēva mājās rīkoti koncerti. Nu šī tradīcija ir atjaunota, pulcējot plašu klausītāju loku. Pērn koncerts notika Covid-19 pandēmijas ierobežojumu laikā, bet šovasar latviešu tautas mīluli varēja atcerēties ikviens mūzikas draugs.

Vinetas DRIŅĶES foto

otrdiena, 2020. gada 8. septembris

Ar panākumiem 23. augustā izskanēja leģendārā operdziedātāja Jāņa Zābera 85. jubilejas piemiņas koncerts

2020. gada 23. augustā tika atjaunota tradīcija – godinot izcilā dziedoņa Jāņa Zābera piemiņu, pulcēt viņa kolēģus – operdziedātājus estrādē pie Zābera memoriālā muzeja „Vecais ceplis” Lubānas novadā. Šoreiz koncerts notika par godu pāragri mūžībā aizsauktā tenora 85. jubilejai, to apmeklēja apmēram 1000 klausītāji no Latvijas malu malām.

Koncertā piedalījās Trīs Latvijas tenori  Guntars Ruņģis, Nauris Puntulis un Miervaldis Jenčs, pianists Māris Žagars, akordeoniste Inita Āboliņa, ģitārists Mārcis Auziņš, kā arī Jāņa Zābera vokālistu konkursa „Aiviekstes lakstīgalas” divkārtējais uzvarētājs, Latvijā populārais dziedātājs Dainis Skutelis.
Koncertā skanēja Jāņa Zābera „zelta repertuārs”, sākot ar latviešu klasiķu Emīla Dārziņa un Alfrēda Kalniņa dziesmām un beidzot ar itāļu dziesmu pērlēm. Neizpalika arī Antiņa ārija no Arvīda Žilinska operas „Zelta zirgs”.
Koncertu vadīja un Jāņa Zābera vēstules lasīja režisors Valdis Pavlovskis. Koncerta producents bija Jānis Kļaviņš, kurš sola Zāberam veltītus mūzikas svētkus rīkot arī nākamgad, iespējams, tos padarot par pastāvīgu tradīciju.

Foto  Agris Veckalniņš


otrdiena, 2020. gada 11. augusts

23. augustā Vecajā Ceplī pieminēsim Jāni Zāberu 85. jubilejā

23.augustā plkst. 15.00 aicinām visus operdziedātāja Jāņa Zābera talanta cienītājus uz viņa 85 gadu jubilejas piemiņas koncertu īpaši veidotajā brīvdabas estrādē pie Jāņa Zābera memoriālā muzeja "Vecais Ceplis" dzimtajos Lubānas novada Meirānos. Ieeja pasākumā brīva.


11. augustā 85 gadu jubileju svinētu izcilais latviešu operdziedātājs Jānis Zābers. Visu laiku labākais latviešu tenors, kā viņu joprojām sauc daudzi mūzikas profesionāļi un talanta cienītāji, bija apveltīts ar neatkārtojamu balss tembru un izcilu muzikalitāti.  Savas īsās dzīves laikā dziedātājs sasniedza daudzas savas profesijas virsotnes un piedzīvoja patiesu sava talanta triumfu. Zāberu mīlēja klausītāju tūkstoši gan Latvijā, gan aiz tās robežām – triumfāli bija koncerti Kanādā, Somijā, Vācijas Demokrātiskajā republikā.

Jānis Zābers bija vienīgais latviešu dziedātājs, kurš padomju gados studēja slavenajā Milānas operteātrī La Scala. Vēlāk no brīvās pasaules operteātriem viņu šķīra „dzelzs priekškars”, tāpēc viņa talants varēja uzmirdzēt tikai PSRS pilsētu operteātros. Sniegti arī daudzi solokoncerti ar kamermūzikas klasiku, latviešu komponistu dziesmām.

Diemžēl dziedoņa mūžs pēc smagas slimības aprāvās vien 37 gadu vecumā, aiz sevis atstājot 24 iestudētas lomas operu izrādēs, nodziedātas dziesmas koncertos un brīnišķīgo balsi skaņu ierakstos, ko varam klausīties daudzus gadus pēc mākslinieka aiziešanas mūžībā.

2010. gadā klajā nāca Daigas Mazvērsītes grāmata "Pusvārdā. Jānis Zābers", kurā aprakstīts leģendārā operas solista dzīves ceļš. Trijos kompaktdiskos izdots vairums izcilā dziedoņa ieskaņojumu.

 

Par godu Jāņa Zābera 85. jubilejai 23. augustā Vecajā Ceplī koncertu rīko producents Jānis Kļaviņš kopā ar "Trīs Latvijas tenoriem" - Guntaru Ruņģi, Nauri Puntuli un Miervaldi Jenču. Koncertā skanēs Jāņa Zābera "zelta repertuārs", sākot ar latviešu klasiķu Emīla Dārziņa un Alfrēda Kalniņa dziesmām, beidzot ar itāļu dziesmu pērlēm. Netiks aizmirsta arī  Jāņa Zābera vizītkarte - Arvīda Žilinska Antiņa ārija no operas "Zelta zirgs".

Koncertā piedalīsies arī Jāņa Zābera vokālistu konkursa "Aiviekstes lakstīgalas" divkārtējais uzvarētājs, Latvijā labi pazīstamais dziedātājs Dainis Skutelis un lieliski mūziķi - Māris Žagars, Inita Āboliņa un Mārcis Auziņš.

 

Foto: Vecajā Ceplī dziedonis Jānis Zābers traucās pavadīt ik brīvu minūti, sevišķi vasarās, kad ar prieku palīdzēja ģimenei lauku darbos.

pirmdiena, 2020. gada 13. aprīlis

Jānim Zāberam šogad 85. jubileja!

Lubānas novada pašvaldība sadarbībā ar kultūras pasākumu organizatoru SIA “Forte Production” un biedrību “Vecais Ceplis” Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020.gada projektu konkursā iesniedza projektu: Operdziedātāja Jāņa Zābera 85 gadu jubilejai veltītais koncerts “Trīs Latvijas Tenori un viņu draugi – Jānim Zāberam”


Balsojuma norises laiks: no 2020. gada 8. aprīļa līdz 23. aprīlim.

Ievērojamā latviešu akadēmiskās mūzikas solista, tenora Jāņa Zābera 85. dzimšanas dienas atceres pasākums "Trīs Latvijas Tenori un viņu draugi – Jānim Zāberam" viņa dzimtajās mājās, Lubānas novada Meirānos, 2020. gada 15. augustā, iecerēts kā nozīmīgs nacionāla mēroga un novada vēstures un kultūrizglītojošs notikums.

Jāņa Zābera vārds joprojām ir izcilas vokālās mākslas sinonīms. Pats mākslinieks un viņa veikums ir gan Latvijas mūzikas izglītības, gan augstas mūzikas kultūras apliecinājums, gan sava veida “ceļa licējs” virknei izcilu šodienas tenoru, kuri turpina un uztur Latvijas akadēmiskās mūzikas slavu. Tālab ir svarīgi un nozīmīgi realizēt Jāņa Zābera piemiņas pasākumu kā izglītojošu kultūras vērtības apliecinājumu viņa dzimtajā pusē.

otrdiena, 2015. gada 11. augusts

Jānim Zāberam – 80!

Par latviešu tautas gaišo ģēniju dziedātāju Jāni Zāberu ļoti precīzi nosaucis dzejnieks Jānis Peters. Un vispār jau izcilajam tenoram adresētu epitetu un apzīmējumu nekad nav trūcis - „īsts pučīnists”, „tautas iemīļotākais dziedonis”, „patiess mākslinieks un brīnišķīgs dziedātājs” . Dievs Zāberam bija devis visu, ko vien var vēlēties dziedātājs – pasakaini skaistu tembru, izcilu muzikalitāti un valdzinošu izskatu. Ikvienu klausītāju viņš apbūra ar savu siltumu izstarojošo balsi un sirsnību, kura pat vismazāko dziesmu spēja pārvērst neatkārtojamā šedevrā. Diemžēl Zābera mūžs nebeidzas ar vārdiem „viņš dzīvoja ilgi un laimīgi”, jo tikai nepilni 10 gadi viņam bija atvēlēti gan opermākslai, gan koncertiem, kuru kopējais skaits pārsniedza pusotru tūkstoti. 2015. gada 11. augustā Jānis Zābers varētu svinēt savu 80. jubileju, ja vien smaga slimība viņa šīs zemes gaitas nebūtu pārtraukusi jau 1973. gadā, bet šī skaistā balss nav zaudējusi neko no sava spožuma.

Vairākās Latvijas bibliotēkās tika sarīkotas izstādes, godinot Jāņa Zābera 80. jubileju. 7. augustā par godu Jāņa Zābera 80. jubilejas gadam Lubānas novadā notika konkursa Aiviekstes lakstīgalas laureātu koncerts, kur piedalīsies iepriekšējo gadu konkursa uzvarētāji, starp viņiem arī talantīgais jaunais dziedātājs Dainis Skutelis.

Klausieties Daigas Mazvērsītes veidotos raidījumus par ģeniālo dziedoni, kas tapuši par godu Jāņa Zābera 80. jubilejai:

Latvijas radio 3 Klasika ciklā Mūsu leģendas:

http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/musu-legjendas/janim-zaberam-80.a55014/

Latvijas radio 1 ciklā Dzīves ritmi mūzikā:

http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/dziives-ritmi-muzika/izcilajam-tenoram-janim-zaberam--80.a55079/

piektdiena, 2015. gada 1. maijs

Zelta zirgam – 50! Arvīdam Žilinskim – 110! Rainim – 150!

2015. gads bija ne tikai dižo dzejnieku un dramaturgu Aspazijas un Raiņa, bet arī komponista Arvīda Žilinska jubilejas gads. Viņš dzimis 1905. gada 31. martā, turklāt zīmīgs gadu skaits pagājis arī kopš Žilinska slavenākās operas Zelta zirgs pirmizrādes. Tā notika 1965. gada 7. februārī, un operas galvenā varoņa Antiņa loma bija ļoti nozīmīga Jāņa Zābera mūžā.

Operas ceļš uz skatuvi nebija viegls. Septiņus gadus pēc kārtas operteātra vadība atteicās iestudēt operu Zelta zirgs, kuras libreta autore bija komponista dzīvesbiedre Milda Žilinska. Opera tika uzvesta tikai Raiņa jubilejas, 1965. gadā, pēc tam, kad Vladimiru Kaupužu direktora krēslā nomainīja Valdis Rūja. Viņš izkārtojis, ka opera tiek sūtīta uz Maskavu no jauna instrumentēt. Patiesībā Žilinska orķestrējums vien dažviet papildināts, piemēram, ar sitamajiem instrumentiem, jaunā varianta autors
Pogrebovs komponistam vēstulē rakstīja: „Jūs pēc dabas esat labs cilvēks, bet es partitūru papildināju, pieliekot klāt vairāk niknuma, kura vietām pietrūka, citādi viss skanēja teicami.” Pirmizrādi noskatījās viss valdības „zieds”, liela veiksme bija Antiņa lomas atveidotājs Jānis Zābers, un turpmāk daudzu gadu garumā operas Zelta zirgs izrāžu biļetes bija pārdotas no pirmās līdz pēdējai.

Daudz interesanta par Zelta zirga tapšanu, aizkulisēm un nozīmi mūsdienās var lasīt publikācijā žurnālā Mūzikas saule (Nr. 1(81), 2015).

Zelta zirga sakarā interesanta publikācija lasāma un foto apskatāmi arī šeit:

http://www.aspazijarainis.lv/krajuma-dargumi-raina-saulgriezu-pasakas-muzikala-interpretacija-zilinska-opera-zelta-zirgs/.

2015. gada Siguldas opermūzikas svētkos notika Arvīda Žilinska operas Zelta zirgs izrāde, kuru veidoja diriģents Atvars Lakstīgala, režisors Guntis Gailītis, scenogrāfi un tērpu mākslinieki Reinis un Krista Dzudzilo. Antiņa lomu atveidoja Jānis Kurševs.

Vairāk informācijas šeit: https://www.youtube.com/watch?v=cStjsIguXi8

pirmdiena, 2014. gada 12. maijs

Jāņa Zābera drauga Imanta Kažoka atmiņas no Rakstniecības un mūzikas muzeja fondiem

Strādājot pie grāmatas par komponisti un pianisti Elgu Igenbergu, izdevās izpētīt arī RTMM fondu materiālus, kad savas mātes Sofijas Vēriņas arhīvu muzejam bija nodevusi ievērojamās muzikoloģes meita Vita Vēriņa. Tur citu papīru vidū bija arī atmiņu krājumā Jānis Zābers (1980) nepublicētas Jāņa Zābera drauga, toreizējā Statistikas pārvaldes priekšnieka vietnieka Imanta Kažoka atmiņas.
Kažoks apgalvo, ka Zābers „diezgan daudz zaudējis, uzturot kontaktus ar Elgu. Valdības koncertos viņš dziedāja Elgas darbus. Pēc tam bija jāsaņem pārmetumi par sliktu programmu.” Par vienu no skaistākajiem abu sadarbības lieciniekiem, dziesmu Vasara sauc Kažoks saka, ka to Igenberga iedevusi negatavu: „Jānis sēdēja pie klavierēm un pats piekombinēja klāt. Šīs dziesmas galīgais variants ir ar Jāņa labojumiem.” Šais atmiņās lasāms arī apgalvojums, ka Igenberga centusies noskaņot Zāberu pret citiem komponistiem – Raimondu Paulu un Arvīdu Žilinski, lai viņš vairāk dziedātu viņas dziesmas un allaž centusies Jānim kā pianiste braukt līdzi uz koncertiem. Bet pirms 1970. gada pavasarī ieplānotajiem, sava mūža pēdējiem, veiksmīgajiem solokoncertiem Rīgā un Liepājā Zābers beidzot sadūšojies atteikties no Elgas koncertmeistares pakalpojumiem un lūdzis talkā Hermani Braunu, ar kuru tad iestudēta apjomīgā un sajūsmas pilnas atsauksmes guvusī programma ar Rietumeiropas un krievu klasikas skaņdarbu un latviešu komponistu dziesmu bagātīgu klāstu. Kažoks novērojis arī, ka Elgai paticis aprunāt Zābera kolēģus no opernama, tad dziedoņa „parastā atbilde bija – paldies, pietiek!” Tieši no Zābera komponiste aizguvusi arī izteicienu: „johaidī”, kas apzīmēja kaut ko sajūsmas vērtu, patiesi izdevušos!
Kažoks arī apgalvo, ka „Elgai Igenbergai bija slikts iespaids Jāni, viņa vienmēr centās nostādīt Jāni pret citiem komponistiem – Paulu, Žilinski u.c. (..) Jānis par kolēģiem nemīlēja neko sliktu stāstīt. Mājā neko neapsprieda. Kad Elga atnāca pie Jāņa mājās, pie kafijas tases vai citur mēģināja viņu „salaist ragos” ar Ž. Heini-Vāgneri vai K. Zariņu. Kad Elga sāka aprunāt kolēģus, tad Jāņa parastā atbilde bija – paldies, pietiek!”
Kažoka rakstītajā arī lasāms, ka „kad Jānis saslima, Elga pēc operācijas vienreiz atnāca uz māju, lai drusciņ nodarbotos, lai Jānim būtu vieglāk. Pēc tam sarīkoja histērisku scēnu: „Viņš nav pilnā prātā, es ar tādu cilvēki vairs nestrādāšu.” Pēc tam nelikās ne zinis.”
Pilns I. Kažoka atmiņu stāstījums lasāms RTMM fonda Nr. 788345


Foto: J. Zābera atraitne Biruta, dziedātājs Kārlis Miesnieks, tēlnieks Aivars Gulbis un priekšplānā draugs Imants Kažoks dziedoņa atdusas vietā.

otrdiena, 2014. gada 4. marts

Lielā mūzikas balva – Zābera skatuves partnerei

4. marta vakarā Latvijas Nacionālajā operā Lielā mūzikas balva 2013 par mūža ieguldījumu tika pasniegta izcilajai latviešu operdziedātājai Regīnai Frinbergai, kādreizējai Jāņa Zābera skatuves partnerei vairākos operiestudējumos. Viņu pirmā tikšanās notikusi operā Kņazs Igors, kur Frinberga bija Jaroslavna, Jānis – Vladimirs, bet viņš drīz vien devās uz Itāliju. Pēc tam Bohēmas izrādēs abu tikšanās kā Mimī un Rūdolfam katrreiz kļuva par lieliem svētkiem.
„Viņa sirsnība un aktieriskais temperaments neatstāja nevienu vienaldzīgu,” atmiņu krājumā Jānis Zābers (1980) par dziedoni izteikusies Regīna Frinberga, kuru Zābers atzina par savu labāko partneri. „Nevarēja nejūsmot par dziedājumu, neatbildēt uz viņa dzīvo spēli. Jānis bieži sauca mani mia cara Mimi. Tanī pašā gadā iestudēja Tosku ar Jāni Kavaradosi lomā. Straujš, temperamentīgs, greizsirdīgs un bezgala maigs savā mīlestībā – tāds bija Jāņa Kavaradosi. Gāja gadi. Jānis Iestudēja jaunas lomas citu pēc citas gan klasiskajās, gan latviešu padomju operās. Beidzot pienāca kārta Trubadūram: Jānis – Manriko lomā, es dziedāju Leonoras partiju.” Frinberga ar Zāberu sastapās ar Pīķa dāmas un Traviatas iestudējumos, kā arī citās izrādēs.

Regīnas Frinbergas (1928) karjera uz Latvijas Nacionālās operas skatuves ilga mazliet vairāk nekā 20 gadu laikā no 50. gadu sākuma līdz 70. gadu pirmajai pusei. Viņa bija šī laika labākais liriskais opersoprāns, ar dabas dotu, izlīdzinātu, plaša diapazona balsi. 1953. gadā Frinberga debitēja uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, dziedot titullomu Alfrēda Kalniņa operā Baņuta. Dziedātājas lomu skaitā ir Toska, Mimī, Liza (Pīķa dāma), Elizabete (Tannheizers) un daudzas citas. Regīnas Frinbergas kroņa loma un karjeras vainagojums ir Lučija Doniceti operā Lucia di Lammermoor.

sestdiena, 2014. gada 1. marts

Daigas Mazvērsītes grāmata par komponisti Elgu Igenbergu


1.martā ceļu pie lasītājiem uzsāka Daigas Mazvērsītes apjomīgais pētījums par latviešu estrādes mūzikas pašiem pirmajiem soļiem grāmatā Elga Igenberga. Dzīves riču-raču. Latviešu estrādes dzimšana. Autore izpētījusi un skrupulozi aprakstījusi Igenbergu dzimtas vēstures lappuses. Taču, pats galvenais – grāmata sniedz lasītājam iespēju ielūkoties ievērojamās komponistes un pianistes Elgas Igenbergas – mūsu vecāku un vecvecāku paaudzēs iemīļoto dziesmu Dziesmiņa par riču raču, Ripo, ratiņ, Rīgas bulvāri, Varbūt, kā arī operetes Annele autores – talanta saknēs, caur viņas prizmu atspoguļojot arī latviešu estrādes mūzikas dzimšanu.
Liela vieta Elgas Igenbergas daiļradē tika atvēlēta sadarbībai ar izcilo tenoru Jāni Zāberu. Ieskatam fragments no grāmatas VIII nodaļas:
„Varbūt kādā no Anneles izrādēm Elga Igenberga satikusi operetes Kitijas, Birutas Zāberes, izskatīgo, neticami talantīgo dzīvesbiedru, Milānas operteātra La Scala stažieri, tenoru Jāni Zāberu. Komponiste allaž saviem darbiem centusies piesaistīt aktuālākos, spožākos, talantīgākos interpretus, protams, viņas uzmanība nespēja paslīdēt garām šī mākslinieka spilgtumam. Elga gan nekautrējas vienu un to pašu dziesmu veltīt vairākiem dziedoņiem, viņi droši vien to nemaz nenojauta – dziesma Mātei jau topavasar uzdāvināta Laimai Andersonei un varbūt ne tikai viņai, jo vasarā skanējusi Veronikas Pilānes sniegumā. „Kad sacerēju dziesmu Mātei, riskēju to parādīt Jānim. Es vienmēr respektēju Jāni kā operdziedoni, kādēļ arī visai reti iedrošinājos pievērst viņa uzmanību savām dziesmām. „Tā ir dziesma manam mammukam,” – teica Jānis, un gadu gaitā līdz pat šai dienai dziesma skan Jāņa balsī pāri visai Latvijai,” – jau pēc dziedoņa aiziešanas mūžībā rakstījusi Igenberga.
Rudenī Zābers saņem nošu kaudzīti ar veltījumiem un 15. oktobra datējumu – te ir gan Mātei, kas kļūst pa viņa vizītkartes dziesmu, arī Maija svētkos, Pavasaris rudenī un Tālumu sveiciens, pie kura minētā Andersone tikusi jau jūlijā. Varbūt ikviens no dziedoņiem tobrīd dzīvojis ar apziņu, ka ir šis viens, īstais un neatkārtojamais, kam par godu tapis atkal jauns populārās komponistes skaņdarbs.
Trīs Elgas dziesmas – Tālumi sauc (Tālumu sveiciens), Mātei un Maija svētkos ar J. Osmaņa dzeju – izskan 1963. gada 21. decembrī rīkotajā konservatorijas fakultātes studentu koncertā, kas notiek Komponistu savienības plēnuma ietvaros. Tās dzied Arta Pile, nevis Zābers, toties viņš paguvis uzstāties 10. decembrī Liepājas teātrī, kur divos koncertos todien R. Paula pavadībā izskan gan Mātei, gan Tālu no tevis[1]. 23. decembrī televīzijas raidījumā Zābers pirmatskaņojis Igenbergas Ziemas dziesmiņu, toruden viņam dāvinātas arī Tev, jaunatne un Ilmāra dziesmas (no operetes Annele) notis.”
Sīkāk par 300 dziesmu autores Elgas Igenbergas dzīvi un daiļradi, kā arī viņas aizrautību ar Jāni Zāberu lasiet grāmatā Elga Igenberga. Dzīves riču-raču. Latviešu estrādes dzimšana.

Grāmatas prezentācija:

http://www.zvaigzne.lv/lv/jaunumi/aktualitates/208438-daigas_mazversites_gramatas_elga_igenberga_dzives_ricu-racu_latviesu_estrades_dzimsana_atversanas_svetki.html




[1] Iespējams, tā ir dziesma Tālumu sveiciens, periodikā un dokumentos figurē arī nosaukumi arī Sveiciens no tāluma, Tālumu dziesma, kas, domājams, ir viena un tā paša skaņdarba nosaukumi. 

trešdiena, 2013. gada 7. augusts

Jāņa Zābera piemiņas pasākumi Lubānas novadā 2013. gada 10. augustā

Plkst. 13:00 Lubānas izstāžu zālē šosestdien atkal pieminēsim dziedoni Jāni Zāberu, notiks atceres brīdis, veltīts viņa memoriālā muzeja Vecais Ceplis 40 gadu jubilejai. Plkst. 20:00 Lubānas pilsētas klubā notiks Zāberu dzimtas koncerts. Koncertā piedalās: folkloras kopa "Pērlis", Kaspars, Laila, Elizabete Putniņi un citi
dzimtas pārstāvji un draugi. Ieeja uz abiem pasākumiem bezmaksas. 2013. gada 10. augustā, dienu pirms Jāņa Zābera dzimšanas dienas, aicinām apmeklēt operdziedātāja memoriālo privātmuzeju Vecais Ceplis no plkst. 15:00-17:00, citā laikā ekskursijai var pieteikties pa tālr. 29355123.

trešdiena, 2013. gada 20. februāris

Sumina Jāņa Zābera kolēģi un dueta partneri



2013. gada 19.februārī Lielā Mūzikas balva 2012 balva par mūža ieguldījumu tika
pasniegta izcilajai operdziedātājai Laimai Andersonei-Silārei, kura ir viena no visu
laiku skanīgākajām un daudzpusīgākajām Latvijas klasiskās mūzikas dziedātājām.

Laimai Andersonei-Silārei bija izcili labi kopta, niansēm bagāta balss, viņas skatuves partneru vidū bijuši redzamākie latviešu operdziedoņi - Jānis Zābers, Kārlis Zariņs, Miķelis Fišers, Pēteris Grāvelis, Gurijs Antipovs u.c. Bērnībā Laima vēlējusies kļūt par agronomi vai veterinārārsti. Pēc Otrā pasaules kara
strādājusi Valsts Bankā, kur bijis dāmu vokālais ansamblis. Veiksmīgi nodziedāts
solo kādā ansambļu skatē bruģējis ceļu uz Jelgavas mūzikas vidusskolu, kur Laima
mācījās pie Hertas Štrauses, un pēc tam uz Valsts konservatoriju, kur topošās solistes
pedagogs bija Eduards Miķelsons. 1960. gadā vienlaikus ar Jāni Zāberu un Guriju
Antipovu Laima Andersone-Silāre kļuva par Latvijas Nacionālās Operas (tolaik LPSR
operas un baleta teātra) solisti, togad piedalījās arī R. Šūmaņa vokālistu konkursā.
Laimas Andersones-Silāres iemīļotākās lomas bija aristokrātiskā un vienlaikus
brīnum rotaļīgā Karmena, kā arī sulīgā Azučena pasaules klases duetā ar Jāņa
Zābera Manriko (izdots Zābera operu āriju CD). Lomu sarakstā arī kaislīgā un
maigā Končakovna ar Jāni Zāberu kā Vladimiru, dzīvi apnikusī, bet joprojām
garīga spēka pilnā Grāfiene operā Pīķa dāma, plaša vēriena Marfa Musorgska operā Hovanščina u.c.
Dziedātāja dzīvo tajā pašā dzīvoklī, kur mūža pēdējos gados mita Jānis Zābers,
Andersonei mantojumā palikušas arī viņa klavieres.

ceturtdiena, 2013. gada 3. janvāris

Jānis Zābers iedvesmo!


„Savulaik kolhozā Tērvete bieži uzstājās lieli dziedātāji – Pēteris Grāvelis, Jānis
Zābers. Tās bija vienkāršas, skaistu dziesmu piepildītas programmas. Mani kā
pusaudzi ļoti fascinēja šo mākslinieku dziedāšana. Un tad, kad operā Zelta zirgs
izdzirdēju Zāberu Antiņa lomā, sapratu – nav nekā labāka par dziedāšanu,” saka
dziedātājs Žoržs Siksna.

Foto: Jānis Zābers Antiņa lomā

http://www.micrec.lv/artists/latvian/?id=4880015&offset=12

Jauni fakti



Žurnāla Rīgas viļņi gada nogales numurā (8.-16. decembris) rubrikā Šī nedēļa vēsturē ieraudzījām interesantu ziņu. Izrādās, 1968. gada 10. decembrī Rīgas domā noticis ieraksts ar Jāņa Zābera piedalīšanos. Koncerts iemūžināts toreizējās PSRS Centrālās televīzijas vajadzībām, tajā dziedāja arī Žermēna Heine-Vāgnere un E. Dārziņa mūzikas vidusskolas zēnu koris. Šo ziņu papildināja arī neredzēta fotogrāfija. Sakām lielu paldies Sanitai Šteinbergai, kas mums atsūtīja šo Jāņa Lerha veidoto portretu, kuru māksliniece bija atradusi lielā kastē ar Rīgas viļņu arhīva materiāliem.

ceturtdiena, 2012. gada 18. oktobris

Koncerts „Jāņa Mediņa dziesmas Jāņa Zābera ieskaņojumos”



2012. gada 9. oktobrī Radio Klasika plkst. 20.30 skanēja koncerts „Jāņa Mediņa
dziesmas Jāņa Zābera ieskaņojumos”.




Jānis Mediņš (1890 – 1966) savas 150 solodziesmas komponējis visa radošā mūža
laikā, tās bieži vien skan kā intīma dienasgrāmata, ar sirds asinīm rakstīta. Ja citos
savas daiļrades žanros Mediņš uzskatāms par novatoru – viņš ir arī pirmā latviešu
baleta Mīlas uzvara autors – tad solodziesmas novadā savās izjūtās komponists
lielākoties ir intīms liriķis, nereti skumju dziesminieks, kas iedvesmu rod Friča
Bārdas, Raiņa, Jāņa Akuratera un citu gara radinieku dzejā. Galvenā loma Mediņa
dziesmās allaž ir vijīgai, izteiksmīgai melodijai, klavieru pavadījumi reizēm ir ļoti
savdabīgi, tehniskā ziņā bagāti, pretendējot uz izteiksmes patstāvīgumu. Komponista
20. gadu pazīstamākās dziesmas Maigums un grēks (1921), Ir viens vakars (1923),
Tā ietu (1925) ir brīnišķīgas jūsmas, melodiskas saldmes pilnas, kamēr vairāk
latviskas atturības un harmoniska līdzsvara iekrāsojas jau desmit gadus vēlāk radītajā
dziesmā Glāsts (1932).

ceturtdiena, 2012. gada 11. oktobris

Jānis Zābers - Populāras melodijas

2012. gada 11. augustā, atzīmējot izcilā latviešu tenora Jāņa Zābera

77. dzimšanas dienu, izdevniecība Upe tuviem un tāliem izdevusi trešo un noslēdzošo dziedoņa labāko ieskaņojumu izlasi. Pirms diviem gadiem tika izdotas labākās Jāņa Zābera izpildītās operu ārijas, tām pērn sekoja kamermūzikas izlase, nu dienas gaismu ieraudzījis izdevums:



Jānis Zābers. Populāras melodijas.



   
  Ieraksta nosaukums atspoguļo ne tikai šo skaņdarbu atpazīstamību, bet arī vieglās jeb populārās mūzikas žanra klātbūtni mākslinieka daiļradē, lai gan viņš pats mūziku nešķiroja vieglajā un nopietnajā.

     Izlases sastādītāja un producente Daiga Mazvērsīte īsi iepazīstina ar darba saturu: “Par vienu no svarīgākajiem un publikas novērtētākajiem Jāņa Zābera muzikālo dāvanu izpausmes laukiem kļuva saulainās Itālijas dienvidos, „picas dzimtenē” Neapolē dzimušās dziesmas, kuras savas popularitātes dēļ bieži vien sauc par itāliešu tautasdziesmām, kaut gan lielākajai daļai autoru vārdi ir zināmi.