trešdiena, 2022. gada 24. augusts
Jāņa Zābera Mūzikas svētki ‘2022
Svētdien, 21. augustā Madonas novada Meirānos Vecajā Ceplī notika latviešu tautas „gaišā ģēnija”, izcilā operdziedoņa Jāņa Zābera piemiņai veltīti, jau par tradīciju kļuvušie Mūzikas svētki. Koncertā brīvdabas estrādē pie dziedoņa memoriālā muzeja skanēja melodijas no tenora repertuāra, ārzemju, latviešu autoru darbi, tautasdziesmas, ko izpildīja Zābera pēcteči – LNOB solists Jānis Apeinis un Trīs tenori: Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis, Miervaldis Jenčs, kā arī dziedātāji Dināra Rudāne un Dainis Skutelis ar pianista Māra Žagara pavadījumu. Dalībnieku vidū bija Arvīda Žilinska jauno vokālistu konkursa laureāts Dāvis Līcītis, mūziķu grupa un Jelgavas Tirkīza ansamblis (vadītājs Ingus Leilands). Par pārsteigumu kļuva komponista Jura Kulakova pievienošanās Trim tenoriem, kad tika atskaņotas latviešu tautasdziesmas viņa aranžējumos.
Jānis Zābers kļuva par vienīgo toreizējās Padomju Latvijas dziedātāju, kam laikā no 1962. līdz 1964. gadam bija iespēja papildināties Romā Santa Cecilia konservatorijā un Milānas operteātrī La Scala. Tur tika sagatavota Rūdolfa loma Džakomo Pučīni operā „Bohēma” – Rūdolfa āriju „Che gelida manina” koncertā atskaņoja Dainis Skutelis. Viņš vairākus gadus bijis J. Zābera piemiņas konkursa „Aiviekstes lakstīgala” uzvarētājs, tenors dziedāja arī Antiņa āriju no A. Žilinska operas „Zelta zirgs” – šīs lomas kostīmu apskatāms muzejā.
Līdzīgi J. Zāberam arī baritons Jānis Apeinis kļuva par LNOB solistu jau studiju gados Mūzikas akadēmijā. Sākotnēji Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā Zābers tika skolots kā baritons, savu īsto – tenora tembru iegūstot tikai augstskolas pirmajā kursā. Izcilā dziedoņa plašajā repertuārā bija 26 operu lomas, kā arī latviešu un ārzemju autoru kamermūzika, neapoliešu dziesmas, latviešu tautasdziesmu apdares, estrādes dziesmas, lielas formas darbu tenora partijas – ar līdzīgu daudzpusību var lepoties arī J. Apeinis, kā arī dziedātāja Dināra Rudāne. Viņas koloratūrsoprāns uzmirdzēja Lauretas ārijā „O mio babbino caro” no Dž. Pučīni operas ,,Džanni Skiki” – savulaik J. Zābers tika dēvēts par īstu „pučīnistu”, ar savu perfekto itāļu valodu spīdot arī neapoliešu dziesmās. Tās koncertā skanēja Trīs tenoru – Naura Puntuļa, Guntara Ruņģa, Miervalža Jenča sniegumā. Pirmajā daļā klavieru pavadījumus atskaņoja pianists Māris Žagars, kā arī Anita Cinkmane, dziedot A. Žilinska jauno vokālistu konkursa laureātam Dāvim Līcītim.
Līdzīgi slavenajiem pirmās Latvijas brīvvalsts gadu tenoriem – Marisam Vētram, Jānim Vītiņam, Artūram Priedniekam-Kavaram, arī Jānis Zābers nešķiroja mūziku nopietnajā un vieglajā, daļu savas radošās darbības atvēlot latviešu estrādei un tautasdziesmām. Tradīciju turpinājuši arī mūsu Trīs tenori, kuru repertuārā ir neapoliešu dziesmas, oriģinālmūzika, kā arī mūsu dainas. Koncertā Vecajā ceplī skanēja Jura Kulakova veidotie 11 tautasdziesmu „Kur tu skriesi, vanadziņi”, „Noriet saule vakarā”, „Strauja, strauja upe tecēj’” u.c. aranžējumi, kuru atskaņojumā piedalījās Jelgavas Tirkīza ansamblis (vadītājs Ingus Leilands, stabule, vargāns), kā arī stīgu kvartets ,,Juno” (vadītājs Oto Trapāns), Māris Žagars (klavieres), Modris Laizāns (basģitāra), Kaspars Kurdeko (sitamie instrumenti) un J. Zābera novadnieks, madonietis Mārcis Auziņš (ģitāra). Šī 2006. gadā tapusī tautasdziesmu programma ar panākumiem skanējusi ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, ASV, Austrālijā un izdota albumā „Trīs jaunas māsas”.
„Pēc daudziem gadiem klausītāji varbūt aizmirsīs mūsu koncertus, „O sole mio” interpretāciju, bet mūsu albums ar latviešu tautasdziesmu apdarēm paliks,” uzskata Nauris Puntulis.
Izcili skaistais balss tembrs, iedzimta muzikalitāte, perfekta dikcija un aktieriskais šarms 20. gs. 60. gados padarīja tenoru Jāni Zāberu par īstu zvaigzni ne tikai Latvijas mūzikas debesīs. Dzimtās mājas – Meirānu Veco cepli – dziedonis apciemoja, cik bieži vien iespējams, sevišķi vasarās, baudot dabas jaukumus, nereti arī ar makšķeri Aiviekstes upē. Likumsakarīgi, ka šeit, 1973. gada 11. augustā – dziedātāja dzimšanas dienā, tikai dažus mēnešus pēc viņa nāves, tika atklāts piemiņas muzejs, par kuru turpina gādāt Jāņa brāļa Miervalža meita Gunta Brieze.
Daudzus gadus, pieminot izcilo mākslinieku, augustā Zābera tēva mājās rīkoti koncerti. Nu šī tradīcija ir atjaunota, pulcējot plašu klausītāju loku. Pērn koncerts notika Covid-19 pandēmijas ierobežojumu laikā, bet šovasar latviešu tautas mīluli varēja atcerēties ikviens mūzikas draugs.
Vinetas DRIŅĶES foto
otrdiena, 2020. gada 8. septembris
Ar panākumiem 23. augustā izskanēja leģendārā operdziedātāja Jāņa Zābera 85. jubilejas piemiņas koncerts
2020. gada 23. augustā tika atjaunota tradīcija – godinot izcilā dziedoņa Jāņa Zābera piemiņu, pulcēt viņa kolēģus – operdziedātājus estrādē pie Zābera memoriālā muzeja „Vecais ceplis” Lubānas novadā. Šoreiz koncerts notika par godu pāragri mūžībā aizsauktā tenora 85. jubilejai, to apmeklēja apmēram 1000 klausītāji no Latvijas malu malām.
Koncertā piedalījās Trīs Latvijas tenori – Guntars Ruņģis, Nauris Puntulis un Miervaldis Jenčs, pianists Māris Žagars, akordeoniste Inita Āboliņa, ģitārists Mārcis Auziņš, kā arī Jāņa Zābera vokālistu konkursa „Aiviekstes lakstīgalas” divkārtējais uzvarētājs, Latvijā populārais dziedātājs Dainis Skutelis.
Koncertā skanēja Jāņa Zābera „zelta repertuārs”, sākot ar latviešu klasiķu Emīla Dārziņa un Alfrēda Kalniņa dziesmām un beidzot ar itāļu dziesmu pērlēm. Neizpalika arī Antiņa ārija no Arvīda Žilinska operas „Zelta zirgs”.
Koncertu vadīja un Jāņa Zābera vēstules lasīja režisors Valdis Pavlovskis. Koncerta producents bija Jānis Kļaviņš, kurš sola Zāberam veltītus mūzikas svētkus rīkot arī nākamgad, iespējams, tos padarot par pastāvīgu tradīciju.
Foto – Agris Veckalniņš
otrdiena, 2020. gada 11. augusts
23. augustā Vecajā Ceplī pieminēsim Jāni Zāberu 85. jubilejā
23.augustā plkst. 15.00 aicinām visus operdziedātāja Jāņa Zābera talanta cienītājus uz viņa 85 gadu jubilejas piemiņas koncertu īpaši veidotajā brīvdabas estrādē pie Jāņa Zābera memoriālā muzeja "Vecais Ceplis" dzimtajos Lubānas novada Meirānos. Ieeja pasākumā brīva.
11. augustā 85 gadu jubileju svinētu izcilais latviešu operdziedātājs Jānis Zābers. Visu laiku labākais latviešu tenors, kā viņu joprojām sauc daudzi mūzikas profesionāļi un talanta cienītāji, bija apveltīts ar neatkārtojamu balss tembru un izcilu muzikalitāti. Savas īsās dzīves laikā dziedātājs sasniedza daudzas savas profesijas virsotnes un piedzīvoja patiesu sava talanta triumfu. Zāberu mīlēja klausītāju tūkstoši gan Latvijā, gan aiz tās robežām – triumfāli bija koncerti Kanādā, Somijā, Vācijas Demokrātiskajā republikā.
Jānis Zābers bija vienīgais latviešu dziedātājs, kurš padomju gados studēja slavenajā Milānas operteātrī La Scala. Vēlāk no brīvās pasaules operteātriem viņu šķīra „dzelzs priekškars”, tāpēc viņa talants varēja uzmirdzēt tikai PSRS pilsētu operteātros. Sniegti arī daudzi solokoncerti ar kamermūzikas klasiku, latviešu komponistu dziesmām.
Diemžēl dziedoņa mūžs pēc smagas slimības aprāvās vien 37 gadu vecumā, aiz sevis atstājot 24 iestudētas lomas operu izrādēs, nodziedātas dziesmas koncertos un brīnišķīgo balsi skaņu ierakstos, ko varam klausīties daudzus gadus pēc mākslinieka aiziešanas mūžībā.
2010. gadā klajā nāca Daigas Mazvērsītes grāmata "Pusvārdā. Jānis Zābers", kurā aprakstīts leģendārā operas solista dzīves ceļš. Trijos kompaktdiskos izdots vairums izcilā dziedoņa ieskaņojumu.
Par godu Jāņa Zābera 85. jubilejai 23. augustā Vecajā Ceplī koncertu rīko producents Jānis Kļaviņš kopā ar "Trīs Latvijas tenoriem" - Guntaru Ruņģi, Nauri Puntuli un Miervaldi Jenču. Koncertā skanēs Jāņa Zābera "zelta repertuārs", sākot ar latviešu klasiķu Emīla Dārziņa un Alfrēda Kalniņa dziesmām, beidzot ar itāļu dziesmu pērlēm. Netiks aizmirsta arī Jāņa Zābera vizītkarte - Arvīda Žilinska Antiņa ārija no operas "Zelta zirgs".
Koncertā piedalīsies arī Jāņa Zābera vokālistu konkursa "Aiviekstes lakstīgalas" divkārtējais uzvarētājs, Latvijā labi pazīstamais dziedātājs Dainis Skutelis un lieliski mūziķi - Māris Žagars, Inita Āboliņa un Mārcis Auziņš.
Foto: Vecajā Ceplī dziedonis Jānis Zābers traucās pavadīt ik brīvu minūti, sevišķi vasarās, kad ar prieku palīdzēja ģimenei lauku darbos.
pirmdiena, 2020. gada 13. aprīlis
Jānim Zāberam šogad 85. jubileja!
Ievērojamā latviešu akadēmiskās mūzikas solista, tenora Jāņa Zābera 85. dzimšanas dienas atceres pasākums "Trīs Latvijas Tenori un viņu draugi – Jānim Zāberam" viņa dzimtajās mājās, Lubānas novada Meirānos, 2020. gada 15. augustā, iecerēts kā nozīmīgs nacionāla mēroga un novada vēstures un kultūrizglītojošs notikums.
Jāņa Zābera vārds joprojām ir izcilas vokālās mākslas sinonīms. Pats mākslinieks un viņa veikums ir gan Latvijas mūzikas izglītības, gan augstas mūzikas kultūras apliecinājums, gan sava veida “ceļa licējs” virknei izcilu šodienas tenoru, kuri turpina un uztur Latvijas akadēmiskās mūzikas slavu. Tālab ir svarīgi un nozīmīgi realizēt Jāņa Zābera piemiņas pasākumu kā izglītojošu kultūras vērtības apliecinājumu viņa dzimtajā pusē.
otrdiena, 2015. gada 11. augusts
Jānim Zāberam – 80!
Vairākās Latvijas bibliotēkās tika sarīkotas izstādes, godinot Jāņa Zābera 80. jubileju. 7. augustā par godu Jāņa Zābera 80. jubilejas gadam Lubānas novadā notika konkursa Aiviekstes lakstīgalas laureātu koncerts, kur piedalīsies iepriekšējo gadu konkursa uzvarētāji, starp viņiem arī talantīgais jaunais dziedātājs Dainis Skutelis.
Klausieties Daigas Mazvērsītes veidotos raidījumus par ģeniālo dziedoni, kas tapuši par godu Jāņa Zābera 80. jubilejai:
Latvijas radio 3 Klasika ciklā Mūsu leģendas:
http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/musu-legjendas/janim-zaberam-80.a55014/
Latvijas radio 1 ciklā Dzīves ritmi mūzikā:
http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/dziives-ritmi-muzika/izcilajam-tenoram-janim-zaberam--80.a55079/
piektdiena, 2015. gada 1. maijs
Zelta zirgam – 50! Arvīdam Žilinskim – 110! Rainim – 150!
Operas ceļš uz skatuvi nebija viegls. Septiņus gadus pēc kārtas operteātra vadība atteicās iestudēt operu Zelta zirgs, kuras libreta autore bija komponista dzīvesbiedre Milda Žilinska. Opera tika uzvesta tikai Raiņa jubilejas, 1965. gadā, pēc tam, kad Vladimiru Kaupužu direktora krēslā nomainīja Valdis Rūja. Viņš izkārtojis, ka opera tiek sūtīta uz Maskavu no jauna instrumentēt. Patiesībā Žilinska orķestrējums vien dažviet papildināts, piemēram, ar sitamajiem instrumentiem, jaunā varianta autors
Pogrebovs komponistam vēstulē rakstīja: „Jūs pēc dabas esat labs cilvēks, bet es partitūru papildināju, pieliekot klāt vairāk niknuma, kura vietām pietrūka, citādi viss skanēja teicami.” Pirmizrādi noskatījās viss valdības „zieds”, liela veiksme bija Antiņa lomas atveidotājs Jānis Zābers, un turpmāk daudzu gadu garumā operas Zelta zirgs izrāžu biļetes bija pārdotas no pirmās līdz pēdējai.
Daudz interesanta par Zelta zirga tapšanu, aizkulisēm un nozīmi mūsdienās var lasīt publikācijā žurnālā Mūzikas saule (Nr. 1(81), 2015).
Zelta zirga sakarā interesanta publikācija lasāma un foto apskatāmi arī šeit:
http://www.aspazijarainis.lv/krajuma-dargumi-raina-saulgriezu-pasakas-muzikala-interpretacija-zilinska-opera-zelta-zirgs/.
2015. gada Siguldas opermūzikas svētkos notika Arvīda Žilinska operas Zelta zirgs izrāde, kuru veidoja diriģents Atvars Lakstīgala, režisors Guntis Gailītis, scenogrāfi un tērpu mākslinieki Reinis un Krista Dzudzilo. Antiņa lomu atveidoja Jānis Kurševs.
Vairāk informācijas šeit: https://www.youtube.com/watch?v=cStjsIguXi8
pirmdiena, 2014. gada 12. maijs
Jāņa Zābera drauga Imanta Kažoka atmiņas no Rakstniecības un mūzikas muzeja fondiem
otrdiena, 2014. gada 4. marts
Lielā mūzikas balva – Zābera skatuves partnerei
sestdiena, 2014. gada 1. marts
Daigas Mazvērsītes grāmata par komponisti Elgu Igenbergu
1.martā ceļu pie lasītājiem uzsāka Daigas Mazvērsītes apjomīgais pētījums par latviešu estrādes mūzikas pašiem pirmajiem soļiem grāmatā Elga Igenberga. Dzīves riču-raču. Latviešu estrādes dzimšana. Autore izpētījusi un skrupulozi aprakstījusi Igenbergu dzimtas vēstures lappuses. Taču, pats galvenais – grāmata sniedz lasītājam iespēju ielūkoties ievērojamās komponistes un pianistes Elgas Igenbergas – mūsu vecāku un vecvecāku paaudzēs iemīļoto dziesmu Dziesmiņa par riču raču, Ripo, ratiņ, Rīgas bulvāri, Varbūt, kā arī operetes Annele autores – talanta saknēs, caur viņas prizmu atspoguļojot arī latviešu estrādes mūzikas dzimšanu.
Grāmatas prezentācija:
http://www.zvaigzne.lv/lv/
trešdiena, 2013. gada 7. augusts
Jāņa Zābera piemiņas pasākumi Lubānas novadā 2013. gada 10. augustā
dzimtas pārstāvji un draugi. Ieeja uz abiem pasākumiem bezmaksas. 2013. gada 10. augustā, dienu pirms Jāņa Zābera dzimšanas dienas, aicinām apmeklēt operdziedātāja memoriālo privātmuzeju Vecais Ceplis no plkst. 15:00-17:00, citā laikā ekskursijai var pieteikties pa tālr. 29355123.
trešdiena, 2013. gada 20. februāris
Sumina Jāņa Zābera kolēģi un dueta partneri
2013. gada 19.februārī Lielā Mūzikas balva 2012 balva par mūža ieguldījumu tika
pasniegta izcilajai operdziedātājai Laimai Andersonei-Silārei, kura ir viena no visu
laiku skanīgākajām un daudzpusīgākajām Latvijas klasiskās mūzikas dziedātājām.
solo kādā ansambļu skatē bruģējis ceļu uz Jelgavas mūzikas vidusskolu, kur Laima
mācījās pie Hertas Štrauses, un pēc tam uz Valsts konservatoriju, kur topošās solistes
pedagogs bija Eduards Miķelsons. 1960. gadā vienlaikus ar Jāni Zāberu un Guriju
Antipovu Laima Andersone-Silāre kļuva par Latvijas Nacionālās Operas (tolaik LPSR
operas un baleta teātra) solisti, togad piedalījās arī R. Šūmaņa vokālistu konkursā.
Laimas Andersones-Silāres iemīļotākās lomas bija aristokrātiskā un vienlaikus
brīnum rotaļīgā Karmena, kā arī sulīgā Azučena pasaules klases duetā ar Jāņa
Zābera Manriko (izdots Zābera operu āriju CD). Lomu sarakstā arī kaislīgā un
maigā Končakovna ar Jāni Zāberu kā Vladimiru, dzīvi apnikusī, bet joprojām
garīga spēka pilnā Grāfiene operā Pīķa dāma, plaša vēriena Marfa Musorgska operā Hovanščina u.c.
Dziedātāja dzīvo tajā pašā dzīvoklī, kur mūža pēdējos gados mita Jānis Zābers,
Andersonei mantojumā palikušas arī viņa klavieres.
ceturtdiena, 2013. gada 3. janvāris
Jānis Zābers iedvesmo!
Zābers. Tās bija vienkāršas, skaistu dziesmu piepildītas programmas. Mani kā
pusaudzi ļoti fascinēja šo mākslinieku dziedāšana. Un tad, kad operā Zelta zirgs
izdzirdēju Zāberu Antiņa lomā, sapratu – nav nekā labāka par dziedāšanu,” saka
dziedātājs Žoržs Siksna.
Foto: Jānis Zābers Antiņa lomā
http://www.micrec.lv/artists/latvian/?id=4880015&offset=12
Jauni fakti
Žurnāla Rīgas viļņi gada nogales numurā (8.-16. decembris) rubrikā Šī nedēļa vēsturē ieraudzījām interesantu ziņu. Izrādās, 1968. gada 10. decembrī Rīgas domā noticis ieraksts ar Jāņa Zābera piedalīšanos. Koncerts iemūžināts toreizējās PSRS Centrālās televīzijas vajadzībām, tajā dziedāja arī Žermēna Heine-Vāgnere un E. Dārziņa mūzikas vidusskolas zēnu koris. Šo ziņu papildināja arī neredzēta fotogrāfija. Sakām lielu paldies Sanitai Šteinbergai, kas mums atsūtīja šo Jāņa Lerha veidoto portretu, kuru māksliniece bija atradusi lielā kastē ar Rīgas viļņu arhīva materiāliem.
ceturtdiena, 2012. gada 18. oktobris
Koncerts „Jāņa Mediņa dziesmas Jāņa Zābera ieskaņojumos”
2012. gada 9. oktobrī Radio Klasika plkst. 20.30 skanēja koncerts „Jāņa Mediņa
dziesmas Jāņa Zābera ieskaņojumos”.
Jānis Mediņš (1890 – 1966) savas 150 solodziesmas komponējis visa radošā mūža
laikā, tās bieži vien skan kā intīma dienasgrāmata, ar sirds asinīm rakstīta. Ja citos
savas daiļrades žanros Mediņš uzskatāms par novatoru – viņš ir arī pirmā latviešu
baleta Mīlas uzvara autors – tad solodziesmas novadā savās izjūtās komponists
lielākoties ir intīms liriķis, nereti skumju dziesminieks, kas iedvesmu rod Friča
Bārdas, Raiņa, Jāņa Akuratera un citu gara radinieku dzejā. Galvenā loma Mediņa
dziesmās allaž ir vijīgai, izteiksmīgai melodijai, klavieru pavadījumi reizēm ir ļoti
savdabīgi, tehniskā ziņā bagāti, pretendējot uz izteiksmes patstāvīgumu. Komponista
20. gadu pazīstamākās dziesmas Maigums un grēks (1921), Ir viens vakars (1923),
Tā ietu (1925) ir brīnišķīgas jūsmas, melodiskas saldmes pilnas, kamēr vairāk
latviskas atturības un harmoniska līdzsvara iekrāsojas jau desmit gadus vēlāk radītajā
dziesmā Glāsts (1932).